Mārtiņdiena atnākusi!!!

Varbūt tur vējš dauzās vai lausks pieklauvē. Bet varbūt, ka sanākuši kādi nepazīstami ciemiņi un nu dimdinās, rībinās un troksni taisa. Klāt ir tas laiks, kad pēc senas tradīcijas, sākot ar Mārtiņdienu, tuvus un tālus radus, kaimiņus un paziņas apciemo visvisādi maskoti ļaudis. Mārtiņos tos sauc par Mārtiņbērniem, arī budēļiem. Tie nāk, lai nestu svētību un mudinātu mūs turēties pretī tumsai ar priecīgu prātu un varenu dancošanu.

8.novembrī arī mēs gaidīsim ciemiņus no vecākām grupiņām!

 

  

 

 

Kad laukā plosās niknie rudens vēji un lietus, "mazā, sirmā kumeliņā pa ceļu atjāj pasaciņa". Sāk ripot pasaku (dzijas) kamolītis un brīnumi sākas. Atdzīvojas roku lelles gan skolotājas, gan bērnu rokās...
Izrādās, ka bailīgais zaķītis nepavisam nav pats bailīgākais, vismaz viņš pats tā domā, bet vēl bailīgākas ir aitiņas. Vinnija Pūks satiek lauvēnu un dzimst jauna draudzība. Bet pīlēns aicina aitiņu sev līdz uz ezeru peldēties un ķert zivis, bet aitiņai tas nu nemaz nav pa prātam. Tā rodas aizvien jauni stāsti un dialogi. Tādā radošā un jaukā noskaņā pagāja šis pasaku rīts...

 

 

 

 

Kamēr skolnieki baudīja rudens brīvdienas, mūsu sagatavošanas vecuma grupu audzēkņiem bija iespēja pasēdēt skolas solā un mācīties kā īstiem skolniekiem. Mūs laipni uzaicināja un sagaidīja Liepājas Ezerkrasta sākumskolas smaidīgās skolotājas. Šajā dienā notika gan angļu valodas, gan zīmēšanas, gan dabas zinību stundas, kurās bērni mācījās nosaukt krāsas angļu valodā, zīmēja un līmēja ezīti rudenī, kā arī nodarbojās ar pētnieciskiem darbiem.
"Skolā bija interesanti! Mums patika!", tā atbildēja lielākā daļa no uzrunātajiem, topošajiem skolniekiem. Novēlam mūsu lielajiem bērniem, lai jauks un darbīgs vēl pēdējais gads bērnudārzā, un tad jau nākošajā rudenī  - tiksimies skolā!